Ceļojumi Autobusu noma Pakalpojumi Ciemiņš Liepājā Par mums
homecontactmap
Aviobiļetes
Prāmju biļetes
Ceļojuma plānošana
Apdrošināšana
Vīzu noformēšana
Dāvanu karte
    Ceļojuma plānošana on-line

Jūsu ērtībām piedāvājam  rezervēšanas sistēmu, lai paši neizejot no mājas varētu sev norezervēt gan hoteli, gan lidmašīnas biļeti uz populārākajiem kūrortiem un paši nopelnīt sev 3 % atlaidi !!

 


       

          

                                                


NODERĪGAS SAITES:


MAINĪS KĀRTĪBU IGAUNIJAS - KRIEVIJAS ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANAI

28.07.2011

Ceļotājiem, kuri, pa sauszemi dodoties uz Krieviju, plāno izmantot Igaunijas – Krievijas robežšķērsošanas punktus, jārēķinās, ka no 1.augusta visiem autotransporta līdzekļiem neatkarīgi no to kategorijas tiks noteikta obligāta iepriekšēja vietu rezervēšana rindā.

Visos Igaunijas - Krievijas robežkontroles punktos, ieceļojot Krievijas teritorijā, būs jāreģistrējas elektroniskajā rezervēšanas sistēmā internetā www.eestipiir.ee vai www.estonianborder.eu, piezvanot pa tālruni +372 6989192 vai ierodoties robežkontroles punkta gaidīšanas zonā.

Rezervējot vietu, jānorāda dati par autovadītāju, pārējām līdzi ceļojošām personām, transporta līdzekli, paredzamo robežkontroles punktu un vēlamo robežas šķērsošanas laiku. Vietu rezervēšana ir maksas pakalpojums (1 EUR + papildus maksa gaidīšanas zonā atkarībā no autotransporta kategorijas). Rezervējot vietu internetā var izmantot maksājuma karti, bet uz vietas robežkontroles punktā var maksāt arī skaidrā naudā.

Detalizētu informāciju par jauno Igaunijas – Krievijas robežšķērsošanas kārtību var iegūt: www.eestipiir.ee vai www.estonianborder.eu.


UZMANĪBU PASES !!

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka ar 2010.g. 1.novembri ceļošanai ārpus Šengenas zonas vairs nebūs derīgas tās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas savulaik tika izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem.

Saskaņā ar 2007.gada 13. novembrī apstiprinātajiem "Pasu noteikumiem" pases ar derīguma termiņu 50 gadi arī turpmāk būs izmantojamas personas identificēšanai Latvijā, kā arī ceļojumiem uz Šengenas zonas valstīm, taču, ņemot vērā starptautisko praksi un ceļošanas dokumentu drošības prasības, tālākiem braucieniem ārpus Eiropas šīs pases no 1.novembra vairs nevarēs izmantot.

Pēc Iedzīvotāju reģistra informācijas, šobrīd šādas pases ar derīguma termiņu 50 gadi ir gandrīz 60 tūkstošiem Latvijas pilsoņu un aptuveni tikpat nepilsoņu, taču Pārvalde uzsver, ka ne visiem nepieciešams šo dokumentu mainīt. Ja pases turētājs neplāno tuvākajā laikā doties ceļojumos ārpus Šengenas zonas un pase ir nepieciešama tikai lietošanai Latvijas iekšienē, tad jaunu dokumentu noformēt nav vajadzības.

Savukārt tie iedzīvotāji, kas bieži ceļo un vēlas saņemt jaunā parauga pasi, tiek aicināti vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas deklarētās dzīvesvietas. Jaunu pasi ir iespējams izgatavot 20 dienu laikā vai paātrinātā kārtībā piecu vai divu darbadienu laikā.

PMLP atgādina, ka kopš 2008.gada 1.jūlija ceļošanai nav derīgas arī visas Latvijas pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002. gada 30. jūnijam (ar ielīmētu fotokartīti). Visas pārējās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases, kas izsniegtas pēc šī datuma, ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām.

Informācijai: Pases ar derīguma termiņu 50 gadi līdz 2007. gada 20. novembrim tika izsniegtas Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri bija sasnieguši sešdesmit gadu vecumu.

Papildu informācija: http://www.pmlp.gov.lv/


Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka ar 2008. 1.jūliju pilsoņu pases, kas izdotas līdz 2002.gada 30.jūnijam, jeb pases ar ielīmētām fotokartiņām, nebūs derīgas ceļošanai ne uz vienu pasaules valsti. Ja Jūsu rīcībā ir šāda pase un Jūs vēlaties ceļot, iesakām nomainīt pasi savlaicīgi.

Ja esat ieplānojuši ceļojumu uz vēlāku laiku, piemēram, vasaras beigās, rudenī vai ziemā, varat nesteigties mainīt savu pasi jau tagad – to varēsiet izdarīt tuvāk ceļojuma laikam. Pase tiek izgatavota termiņos no 2 darba dienām līdz 20 dienām, atkarībā no nepieciešamības.

Pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam, pēc 1.jūlija nebūs derīgas tikai ceļošanai. Ja nevēlaties ceļot ārpus Latvijas, pase nav jāmaina, jo to varēs turpināt izmantot Latvijā kā personu apliecinošu dokumentu.

Atgādinām, ka pārējās Latvijas pilsoņu pases un visas nepilsoņu pases ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām.

Sīkāku informāciju par pases noformēšanas termiņiem, nodevām, pases saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem un PMLP nodaļu atrašanās vietām lasiet PMLP mājas lapā www.pmlp.gov.lv.


Kā bērni var ceļot Šengenas telpā ?

Bērnu un ģimenes lietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka, pievienojoties Šengenas telpai, kārtība, kādā robežu šķērso bērni, paliek iepriekšējā.

Proti, bērnam patstāvīgi šķērsojot valsts robežu, papildus derīgai bērna pasei, līdzi jābūt vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātai piekrišanai bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai, ja piekrišanu devuši abi vecāki vai viens no viņiem. Ja piekrišanu devis aizbildnis, tad jābūt līdzi arī bāriņtiesas izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecinātai kopijai, informē Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece Inguna Potetinova.

Savukārt bērnam šķērsojot valsts robežu pilnvarotas personas pavadībā, papildus derīgai bērna pasei, līdzi jābūt vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātai pilnvarai bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā, kā arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai, ja pilnvaru devis viens no vecākiem vai abi vecāki. Ja pilnvaru devis aizbildnis, tad līdzi jābūt bāriņtiesas izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecinātai kopijai.

Bērnam šķērsojot valsts robežu abu vecāku pavadībā, viena vecāka vai aizbildņa pavadībā, līdzi jābūt derīgai pasei ar atzīmi par bērna radniecību ar to vecāku, kurš pavada bērnu, kā arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai, ja ceļošanas dokumentā bērna vecākam, kurš pavada bērnu, nav atzīmes par radniecību ar bērnu;

Ja viens no bērna vecākiem ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, šķērsojot robežu līdzi jābūt otra vecāka notariāli apliecinātai piekrišanai bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvarai bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā.

Ja bērna vecāks, kurš bērnu pavada, ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, jābūt līdzi otra vecāka notariāli apliecinātai piekrišanai bērna izceļošanai no valsts.

Savukārt ja bērnu pavada aizbildnis, vajadzīga arī bāriņtiesas izdotā aizbildņa apliecība vai lēmums par aizbildnības nodibināšanu, vai to notariāli apliecināta kopija.

Bet, ja otrs vecāks nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, minētās pilnvaras var izsniegt arī bāriņtiesa.

Minētā piekrišana vai pilnvara nav nepieciešama, ja bērna vecāks, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, viens realizē aizgādību pār šo bērnu. Šādā gadījumā, šķērsojot valsts robežu līdzi jābūt kādam no šādiem minēto faktu apliecinošiem dokumentiem vai tā notariāli apliecinātai kopijai: otra vecāka miršanas apliecība; tiesas spriedums (sprieduma noraksts) par aizgādības atņemšanu otram vecākam, otra vecāka izsludināšanu par mirušu, otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu; kā arī dzimšanas apliecība, kurā nav ieraksta par tēvu; dzimtsarakstu nodaļas izsniegta izziņa, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma.

Bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei, valsts robežu var šķērsot patstāvīgi, taču līdzi jābūt lēmumam par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no valsts. Attiecīgu lēmumu izsniedz bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei. Savukārt ceļojot pilnvarotās personas pavadībā, līdzi jābūt lēmumam par atļauju bērnam izceļot no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā. Attiecīgu lēmumu izsniedz bāriņtiesa ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes vai audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei.


10 svarīgākās lietas, kam jābūt ceļojumu aptieciņā.

Atvaļinājums ir gada patīkamākais laiks - tā domā daudzi, tāpēc pirms tā sākuma der parūpēties par atbilstošu ekipējumu, lai atvaļinājums izdotos lieliski. Tieši tāpēc ceļojumā noteikti jāņem līdzi vai uz vietas jāsagādā ceļojumu aptieciņa - ja tā ir pareizi sagatavota, tad aptieciņa var novērst dažādu problēmu rašanos, kas apgrūtinātu atpūtu. Ir skaidrs, ka ceļojumu aptieciņas saturs ir atkarīgs gan no galamērķa, paredzētajām aktivitātēm un ceļojuma dalībniekiem.

1. Līdzekļi pret caureju. Tieši caureja ir pati biežākā slimība ceļojumos. Nereti to izraisa vīrusi, kas sastopami krāna ūdenī vai no krāna ūdens sagatavotos ledus gabaliņos. Dienvidu valstīs ūdensvados bieži sastopami vīrusi.

2. Līdzekļi pret aizcietējumiem. Atvaļinājumā mocīties ar aizcietējumiem ir ļoti nepatīkami - vēders ir piepūties un sāp un normāli aiziet uz tualeti reizēm nav iespējams pat dienām ilgi. Tieši tāpēc noder tabletes pret aizcietējumiem.

3. Līdzekļi pret sliktu dūšu. Atvaļinājumā slikta dūša un vemšana var piemeklēt jebkuru - to var izraisīt gan brauciens automašīnā, gan ekskursija ar kuģīti, gan arī nemazgātu pārtikas līdzekļu ēšana. Jāuzmanās, ja tablešu vai sastāvā ir difenhidramīna hidrohlorīds, jo, tā kā to izmanto arī bezmiega ārstēšanai, tas var izraisīt miegainību.

4. Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi. Gadījumiem, ja pēkšņi sāk sāpēt zobi, pēc ilga brauciena auto smeldz mugura vai neierasti laikapstākļi izraisa galvassāpes, aptieciņā jābūt pretsāpju līdzekļiem. Bezrecepšu pretsāpju medikamenti labi tiek galā ar vieglām līdz vidējām sāpēm. Tādi medikamenti kā ibuprofēns vai paracetamols vienlaicīgi ir ne tikai pretsāpju, bet arī pretdrudža līdzekļi, kas pazemina temperatūru. Nevienu no līdzekļiem nedrīkst izmantot ilgstoši un, ja sāpes nepāriet, noteikti jādodas pie ārsta.

5. Termometrs. Ceļojumā var uznākt sajūta, ka ir paaugstinājusies temperatūra, tāpēc jāiedzer kāda tablete. Jāatceras - to nedrīkst darīt par ātru! No sākuma jāpārliecinās, ka temperatūra tiešām paaugstinājusies. Tieši atvaļinājumā, ko pavada zemēs ar augstu gaisa temperatūru, drudža sajūta var būt mānīga.

6. Līdzekļi pret kodumu izraisītu niezi. Kurš gan nepazīst mošķus, kas dūc visapkārt un pēc nogurdinošas dienas laupa miegu? Pat naktī tie sakož guļošos un nākamā dienā nākas mocīties ar spēcīgi niezošām kodumu pēdām. Diemžēl kukaiņi, kas kož cilvēkiem, sastopami pilnīgi visur pasaulē un mūždien apgrūtina dzīvi atpūtniekiem. Jo vairāk kodumi tiek kasīti, jo trakāk tie niez. Šādi var rasties arī iekaisums, jo baktērijas viegli iekļūst organismā caur sakasīto ādu. Nomierinošas želejas palīdz nekasīt kodumus.

7. Līdzekļi pret saules apdegumiem. Pats labākais līdzeklis, kā izvairīties no saules apdegumiem, protams, ir profilakse - neuzturēties saulē par ilgu un regulāri ieziesties ar sauļošanās krēmu. Ja tomēr gadījies apdegt saulē, tad ādai vislabāk palīdz krēmi, kuru sastāvā ir kumelītes.

8. Deguna pilieni. Bieži no vēsām un kondicionētām iekštelpām pārvietojoties uz āru, kur valda suta un karstums, var gadīties, ka vakarpusē deguns ir ciet un kaklā jūtama nieze. Tieši tad, kad pienācis laiks gulēt, deguns ir apsārtis un ieelpot nemaz nav iespējams. Lai nodrošinātu labāku miegu un elpošanu, ieteicami deguna pilieni.

9. Dezinfekcijas līdzekļi. Lai novērstu infekcijas iespēju gadījumos, kad sagriezts pirksts vai nobrāzts celis, brūci uzreiz jāapstrādā ar antiseptisku līdzekli, kam noteikti jābūt aptieciņā.

10. Plāksteri un pārsēji. Tā kā mazāki ādas savainojumi un iegriezumi var uzrasties pavisam parastās situācijās, tad dažādu veidu plāksteri un pārsēji noteikti jāņem līdzi. Noder arī elastīgās saites.


Sākot no 2007. gada 15. jūnija ikvienam, kas iebrauks Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā vai izbrauks no tās un kam būs 10 000 eiro vai vairāk skaidrā naudā (vai līdzvērtīga summa citā valūtā vai viegli konvertējamos aktīvos, piemēram, tādos čekos, kuros norādīto summu var saņemt skaidrā naudā), šie naudas līdzekļi būs jādeklarē muitas iestādei. Šādas regulas mērķis ir ieviest ES mērogā vienotu pieeju skaidrās naudas kustības kontrolēšanai, iebraucot Eiropas Savienībā un izbraucot no tās.

Ar katru gadu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs arvien vairāk palielinās ceļot gribētāju skaits. Kā jau zināms uz iekšējām ES robežām notiek brīva preču kustība bez muitas kontroles, bet ir atsevišķas preču grupas ar ierobežotu ievedamo preču skaitu. Tādēļ, lai nerastos liekas problēmas uz robežas, iesakām pievērst uzmanību to preču klāstam, kurām ES dalībvalstis (tajā skaitā Latvija) paredzējušas ierobežojumus.

Ievedot akcīzes preces, ko persona iegādājusies brīvā apgrozījumā citā ES dalībvalstī savam patēriņam un par kurām ir samaksāti visi nodokļi attiecīgajā dalībvalstī, ir noteikti šādi ierobežojumi:

Tabakas izstrādājumi:
• 800 cigaretes;
• 400 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 g);
• 200 cigāri;
• viens kilograms smēķējamās tabakas.

Alkoholiskie dzērieni:
• 110 litri alus;
• 90 litri vīna (t.sk., ne vairāk par 60 litriem dzirkstošā vīna) vai pārējo raudzēto dzērienu;
• 20 litri starpproduktu (vidēji stiprie dzērieni);
• 10 litri pārējo alkoholisko dzērienu (stiprie dzērieni).

• Kafija (10 kilogrami)
• Bezalkoholiskie dzērieni (110 litri)

Degviela
• pilna degvielas tvertne;
• pārnēsājama degvielas tvertne, kura nepārsniedz 10 litrus.

!! Ievērojiet, ka atsevišķas ES dalībvalstis ir noteikušas ierobežojumus cigarešu ievešanai.
Braucot no Latvijas uz Dāniju, Īriju, Somiju, Lielbritāniju, Beļģiju, Austriju vai Vāciju, privātpersona drīkst ievest ne vairāk kā 200 cigaretes.



Ja vēlaties doties patstāvīgi ceļojumā  uz Rietumeiropu, sniedzam dažus padomus ceļotāju drošībai, sirdsmieram un tam, kā taupīt naudu.

Pirmais jautājums, pirms dodaties ceļā: vai pase un maks kabatā? Labā ziņa ir tāda, ka Eiropas Savienībā robežkontrole būtībā nepastāv. Iespēja parādīt savu pasi robežsargiem jums būs, tikai iebraucot vai izbraucot no savienības teritorijas. Izņēmumi ir Lielbritānija un Īrija. Ieceļojot 15 ES valstīs, jums kā Latvijas pilsonim vīza nav nepieciešama. Gada laikā tur ļauts uzturēties līdz 90 dienām.

Nākamais dokuments, kam jābūt līdzi, ir veselības  apdrošināšanas polise. Tā uz robežas nav jāuzrāda, bet tā vajadzīga jūsu pašu drošībai.

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), visi Latvijas iedzīvotāji, uzturoties kādā ES dalībvalstī, kā arī Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē, un uzrādot Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) izsniegto E veidlapu varēs saņemt valsts garantēto neatliekamo vai nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā, kādā tā tiek nodrošināta šīs valsts iedzīvotājiem. Nepieciešamā palīdzība balstās uz to, ka ārsts konkrētajā gadījumā izvērtēs, cik lielā apjomā sniegt medicīnisko pakalpojumu, ņemot vērā arī pacienta uzturēšanās ilgumu, lai veselības dēļ tam pirms laika nevajadzētu pārtraukt ceļojumu vai uzturēšanos attiecīgajā valstī. 

Par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem valstis vēlāk savstarpēji norēķināsies. Pašam pacientam būs jāsamaksā tikai konkrētajā valstī noteiktā pacienta iemaksa, taču vispirms medicīnas iestādē ir jānoskaidro, vai E veidlapas tiks pieņemtas. E veidlapas nav obligātas, taču personām, kurām tās nebūs, par ārzemēs saņemto ārstēšanu būs jāmaksā no personiskajiem līdzekļiem. 

Atkarībā no uzturēšanās mērķa kādā no ES dalībvalstīm (tūrisms, komandējums, studijas) Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs saņemt atšķirīgu E veidlapu. Lai saņemtu E veidlapu, personām jāaizpilda VOAVA izstrādātā pieteikuma anketa, kuru var saņemt arī VOAVA teritoriālajās nodaļās un slimokasēs. Pieteikuma anketas jānosūta pa faksu, pa pastu vai jānogādā personīgi VOAVA, kas sagatavos E veidlapu, kuru pieteikuma iesniedzējs varēs saņemt divu nedēļu laikā. Jautājumu gadījumā tālrunis uzziņām VOAVA: 67043767

Jāņem vērā, ka E veidlapas esamība nodrošinās tikai veselības aprūpi, bet neparedzēs repatriācijas izdevumu segšanu, tādēļ ĀM iesaka ceļotājiem apsvērt iespēju pirms došanās uz ārvalstīm veikt arī brīvprātīgo veselības un dzīvības apdrošināšanas polisi, kas paredz repatriācijas izdevumu segšanu personas smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
         
Ja jums līdzi brauc nepilngadīgi bērni, viņiem arī ir nepieciešama pase. Latvijā pasi var uztaisīt pat vienu gadu vecam bērnam.

Ja ceļā ņemat līdzi arī savu četrkājaino mīluli, jābūt starptautiskai veterinārajai apliecībai un veterinārajam sertifikātam, kas apliecina, ka dzīvnieks drīkst izbraukt no valsts. Papildus būtu vēlams dzīvnieka ķermenī iestiprināt īpašu magnētisku mikročipsi (elektroniska kapsuliņa) vai tetovējumu, kas ļauj identificēt dzīvnieku. Iebraucot Lielbritānijā un Īrijā, papildus minētajam būs nepieciešams īpašs tests, kas apliecinās, ka dzīvnieka saņemtās potes ir bijušas efektīvas.


Rekomendācijas apmeklējot bīstamu infekciju skartos reģionus.

Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk ceļo uz attālākām valstīm, kur ir izplatītas Latvijai neraksturīgas saslimšanas. Pirms došanās ceļojumā iesakām iepazīties ar Sabiedrības veselības aģentūras sniegto informāciju par augsta riska apgabaliem, kuros pastāv iespēja inficēties ar tādām slimībām kā dzeltenais drudzis, holera, vīrushepatīts A un B, kā arī citām slimībām, pret kurām pirms došanās ceļojumā nepieciešams vakcinēties. Informācija par šiem augsta riska apgabaliem, kā arī par īsiem, praktiskiem padomiem ceļošanai pieejama Sabiedrības veselības aģentūras mājas lapā http://www.sva.lv/


Autobraucējiem

Braukšanas noteikumi ES neatšķiras no Latvijā esošajiem. Drošības jostas ir obligāti jālieto kā mašīnas priekšējos, tā arī aizmugurējos sēdekļos. Atļautais braukšanas ātrums ES valstīs - pilsētās tas ir 50 km/stundā (ja nav citādu norāžu). Izņēmums - Lielbritānijā un Īrijā: 48 km jeb 30 jūdzes stundā. Ārpus apdzīvotām vietām uz divjoslu šosejām vidējais braukšanas ātrums ir 100 km/h, bet uz autostrādēm var braukt līdz pat 130 km/h. Viena no izplatītām problēmām Eiropā ir autostāvvietu trūkums, tomēr novietot auto neatļautās vietās ir bīstams un ļoti dārgs prieks: īpašs autodeponācijas dienests jūsu transportlīdzekli aizvilks prom.

Atcerieties, ka Lielbritānijā un Īrijā brauc pa ceļa kreiso pusi, bet Francijā, Beļģijā un Nīderlandē ir plaši izplatīts labās rokas likums, pat uz maģistrālēm. Ja esat lietojis alkoholu, autovadīšanas ierobežojumi (ar nelielām atšķirībām) ir tādi paši kā Latvijā.

Rietumeiropā plaši izplatīti ir ceļu nodokļi. Austrijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā ir maksas ceļi - parasti šajā kategorijā ietilpst tikai autostrādes. Uzbraucot uz šāda ceļa, jums vispirms izsniegs talonu un, nobraucot no autostrādes, atkarībā no nobrauktā attāluma liks samaksāt vai nu skaidrā naudā, ar kredītkarti, vai ar īpašu priekšapmaksas karti, kuru var iegādāties vietējās degvielas uzpildes stacijās. Piemēram, Francijā, braucot pa maksas autostrādēm, cena ir aptuveni Ls 5 par 100 kilometriem.

AUSTRIJĀ, ŠVEICĒ un ČEHIJĀ maksas automaģistrāļu uzlīmes .

Iebraucot Austrijā, Šveicē un Čehijā būs jānopērk īpaša uzlīme mašīnas priekšējam stiklam, kas apliecinās, ka esat samaksājis kopējo ceļu nodokli. Šādu uzlīmi var iegādāties uz robežas vai degvielas uzpildes stacijās. 

Vieglajam transportam Austrijā tā maksā 72,60 eiro, Čehijā 28,50 eiro un Šveicē 27 eiro. Motociklistiem gada maksa Austrijā ir 29 eiro, Šveicē - 27 eiro, bet Čehijā no motociklistiem šo nodevu neietur.

No 2005.g. 1. janvāra BALTKRIEVIJĀ tiek ieviestas diferencētas nodevu likmes par autoceļu izmantošanu.

Saskaņā ar Baltkrievijas Republikas Ministru Padomes 14.12.2004. lēmumu Nr. 1592, no 2005.gada 1.janvāra ārvalstu automašīnām tiek noteiktas diferencētas nodevu likmes par Baltkrievijas vispārējas lietošanas autoceļu izmantošanu. Tas paredz iekasēt ceļu nodevas pierobežas terminālos, un to lielums būs atkarīgs no transportlīdzekļa veida un no tā, cik ilgu laiku transportlīdzeklis atradīsies republikas teritorijā.

Autobusiem līdz 12 vietām diennakts nodeva paredzēta 15 ASV dolāru apmērā, nedēļas nodeva - 20 ASV dolāri, mēneša nodeva - 45 ASV dolāri, gadā - 450 ASV dolāri.

Autobusiem no 13 līdz 30 vietām diennakts nodeva tagad ir 30 ASV dolāri, nedēļas nodeva - 45 ASV dolāri, mēneša nodeva - 125 ASV dolāri, gadā - 1240 ASV dolāri.

Par autobusiem virs 30 vietām ceļu nodeva Baltkrievijā dienaktī aprēķināta 35 ASV dolāru apmērā, nedēļas nodeva - 50 ASV dolāri, mēneša nodeva - 130 ASV dolāri, gadā - 1320 ASV dolāri.

Vieglajām automašīnām, kas tranzītā šķērso Baltkrievijas teritoriju, jāmaksā ceļu nodeva 5 ASV dolāru apmērā diennaktī, 15 ASV dolāru nedēļā, 30 ASV dolāru mēnesī, 300 ASV dolāru gadā

Plānojot savu ceļojumu ar auto, lieti noderēs šīs interneta adreses http://www.maporama.com/, http://www.drivingabroad.co.uk/. Tur precīzi un detalizēti iespējams noteikt attālumus, laika apstākļus, kā arī uzzināt par maksas autostrādēm.

Kā braukt ir izdevīgāk? Ja ātri, tad izdevīgāk ir braukt pa autostrādi (parasti kartē apzīmē ar burtu A), kas bez īpašas līkumošanas pa labu ceļu aizvedīs līdz izvēlētajam mērķim. Ja vēlaties redzēt arī apkārtni, jāizvēlas parastais autoceļš (kartē parasti iezīmēts sarkanā krāsā), braukšanas ātrums būs mazāks un lielāka līkumošana, toties bez maksas. Varat izvēlēties ceļa lielāko posmu braukt pa Vācijas vai citas valsts bezmaksas ceļiem.

Taupot naudu, jāliek aiz auss, ka vislētākā degviela būs Lietuvā. ES vislētāko benzīnu iespējams nopirkt Luksemburgā, visdārgāko - Itālijā. Pie autostrādēm esošajās degvielas uzpildes stacijās, kas strādā cauru diennakti, benzīns būs dārgāks nekā pilsētās, kur stacija strādā tikai darbdienās. Ja izmantojat dīzeļdegvielu, ziniet: Eiropā cenu atšķirība starp benzīnu un dīzeli ir daudz mazāka kā Latvijā.


Kas jums makā? Un kas somā?

Uz jautājumu, kas ir jūsu makā, pareizā atbilde būtu - eiro, zviedru kronas, dāņu kronas vai britu mārciņas. Eiro ir derīgs maksāšanas līdzeklis arī Andorā, Monako, Sanmarīno un Vatikānā. Šveice, Norvēģija, Islande lieto nacionālo valūtu.

Ļoti praktiska ir arī kredītkarte (maksājumu karte). Visizplatītākās kartes ir MasterCard, Maestro un VISA Classic.

Iepirkšanās daudz neatšķiras no Latvijas tradīcijām. Rietumeiropā izplatīta parādība ir īpašas ielas, kas parasti paredzētas tikai gājējiem. "Shoping Street" (iepirkšanās iela - angļu val.) - šo burvju vārdu sapratīs kā Vācijā, tā Spānijā.

Pērkot rūpniecības preces, atcerieties, ka jums ir iespējams iegūt nodokļu atlaides, tas ir, atgūt pievienotās vērtības nodoklī samaksāto summu. Vienīgais noteikums - preces vērtībai jābūt lielākai par Ls 20 - 30. Lai to izdarītu, veikalā jāinteresējas par nodokļu atguves ("Tax free") noteikumiem. Parasti nākas aizpildīt īpašu formulāru, ar kuru uz robežas ar muitas darbinieku palīdzību atgūsiet nodoklī samaksāto summu.


Dzīvošana un sadzīve

Divas plaši izplatītas tā saukto lēto hoteļu ķēdes visā Eiropā ir "Formula 1"(http://www.hotelformule1.com/) un "Etaphotel" (http://www.etaphotel.com/). Piemēram, "Formula 1" hotelī vidējā istabiņas cena, kur var dzīvot gan viens, gan trīs cilvēki, ir Ls 16 (27 eiro). Bet tualete un dušas ir ārpus numura. "Etap" hotelī, kur numurs trim cilvēkiem maksā par Ls 10 vairāk, ir arī tualete un dušas.

Ja plānojat nakšņot teltī, to drīkst darīt tikai šim nolūkam paredzētās vietās - kempingos. Citādi var nākties maksāt sodus un nakts vidū tikt pamodinātam vai citādi apdraudētam.

Tāda sadzīves lieta kā elektroierīces un strāva ir tāda pati kā Latvijā. Lielbritānijā un Īrijā ir citādākas kontaktligzdas, kuras var pielāgot mūsu tehnikai ar īpašu kontaktu palīdzību.

Ja vēlaties sazvanīt mājiniekus, lietojiet klasisko telefonkarti, bet izdevīgi ir ieiet kādā nelielā veikaliņā un iegādāties īpašu zvanu karti (nosaukumi ir dažādi: "Free call", "XL- call" u. c.), ar kuru var zvanīt no jebkuras fiksētas telefona līnijas. Otra iespēja ir iegādāties mobilā telefona čipkarti (līdzīgi kā O- karte vai Zelta zivtiņa Latvijā) un sazināties ar saviem tuviniekiem ar īsziņu palīdzību vai saņemt zvanus, vai zvanīt (pēdējā iespēja ir visdārgākā). Ja šādu čipkarti iegādāsieties Vācijā, kamēr vien būsiet šai valstī, jūs varēs sazvanīt un par to jums nebūs jāmaksā.

Pastmarkas Rietumeiropā var nopirkt ne tikai pastā, bet arī tabakas kioskos - tieši tā šos veikaliņus arī sauc gan Vācijā, gan Spānijā.

Apmeklējot muzejus, lieti noderēs starptautiskā studenta apliecība, preses karte vai pensionāra apliecība. Ieejas biļeti nopirksiet ar atlaidi. Itālijā pensionāriem par muzeju apmeklējumu vairs nav jāmaksā.

Ģērbšanās stils neatšķiras no Latvijā esošajām tradīcijām, tomēr, esot katoļu zemēs (Itālija, Spānija, Beļģija u. c.), ja vēlēsieties ieiet baznīcā, ķermenim un augšdelmiem jābūt apsegtiem, bet šortiem vai svārkiem jābūt pāri celim.


Sargā sevi pats!

Šāds princips attiecas gan uz sīko zādzību novēršanu, gan savas automašīnas drošību.Somiņas un naudas makus vajadzētu turēt savās rokās (īpaši tas attiecas uz ļaužu pilnām vietām); novietojot auto, tur nevajadzētu atstāt somas, radio un citas lietas; braucot ar mašīnu, dokumentu somiņu nevajadzētu turēt vietās, kur to var izraut garāmbraucējs.

Ja notikusi zādzība vai autonegadījums, noteikti jāvēršas vietējā policijā. Tur sastādītais akts jums vēlāk, prasot kompensāciju, noderēs apdrošināšanas firmā, kuras polise jums ir.

Par veselību. Pirmkārt, jebkurā ārkārtējā situācijā neatliekamo palīdzību visā Eiropas Savienības teritorijā un tuvākajās kaimiņvalstīs iespējams iegūt, zvanot uz telefona numuru 112. Otrkārt, jums vienmēr līdzi jānēsā apdrošināšanas polise. Ja saslimstat, vispirms jāizsauc ārsts no apdrošināšanas polisē norādītās slimnīcas vai klīnikas.


 Ko drīkst ievest Latvijā?

Ierobežojums, kuru vajadzētu paturēt prātā, atgriežoties mājās, ir nopirktās tabakas un alkohola daudzums. Atļauts ievest:

 - 200 cigaretes vai 100 cigarellas, vai 50 cigārus, 250 gramus tabakas;

 - vienu litru spirtota dzēriena vai divus litrus stiprinātā vai dzirkstošā vīna, divus litrus parastā galda vīna;

 - 50 ml parfīma, 250 ml smaržūdeņa un citas preces, kuru vērtība nedrīkst pārsniegt Ls 115 (175 eiro).

Bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, "citu preču" atļautā summa ir Ls 60 (90 eiro). Pēdējais ierobežojums nepastāv Dānijā, Vācijā, Nīderlandē un Lielbritānijā.

Somijas robežsarga instrukcijās melns uz balta būs rakstīts, ka vienam cilvēkam nedrīkst būt vairāk kā 16 litri alus. Tāds ir maksimālais daudzums, ko viena persona drīkst pārvest mājās, uzrādot kā tikai paša lietošanai nopirktas preces. Tomēr, ja neizskatāties pēc vairumtirgotāja, esat droši, ka arī jūsu nopirkto jaku, somu un citas lietas, kas maksā vairāk par nosaukto summu, neviens neatņems un neliks maksāt par tām nodevu. 


Palīdzība ārkārtas situācijās :

Pirms došanās uz ārvalstīm, ĀM iesaka iepazīties ar informāciju ceļotājiem Kas jāzina dodoties uz ārvalstīm, apdrošināt veselību un dzīvību, kā arī atcerēties, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri nonākuši ekstremālās situācijā ārvalstīs, konsulāro palīdzību var saņemt attiecīgajā valstī akreditētajā LR diplomātiskajā vai konsulārajā parstāvniecībā.

Gadījumā, ja attiecīgajā valstī nav akreditēta LR pārstāvniecība, tad konsulāro palīdzību var saņemt tuvākajā LR pārstāvniecībā vai LR goda konsulātā. 

Ņemot vērā to, ka Latvijai šobrīd nav plašs pārstāvniecību tīkls ārvalstīs, kurās var tikt saņemta konsulārā palīdzība, iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas pilsoņiem garantē tiesības vērsties pēc palīdzības citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās, kuru skaits pasaulē šobrīd ir ievērojami lielāks nekā Latvijai.

Saņemt konsultāciju vai padomu par palīdzību konkrētā problēmsituācijā, iespējams, zvanot pa tālruni LR Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam +371 67016364, vai ārpus darba laika Konsulārā departamenta dežurantam pa tālruni +371 29287398.

 Daudzu problēmsituāciju ārvalstīs pozitīvu atrisināšanu var veicināt vienkāršu drošības pasākumu veikšana pirms došanās uz ārvalstīm:

  • Vēlams apdrošināt personas dzīvību, veselību un mantu;

Visas izmaksas sakarā ar medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušajam vai viņa transportēšanu jāsedz pašam cietušajam vai viņa tuviniekiem, jo Latvijas valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi šim nolūkam. Tādēļ būtiski svarīgs nosacījums personas smagas saslimšanas, nelaimes un nāves gadījumos ir apdrošināšana. Ja persona ir apdrošinājusies, tad ekstremālos gadījumos palīdzību sniedz un noteiktas izmaksas atbilstoši apdrošināšanas polisei sedz arī attiecīgā apdrošināšanas kompānija.

  • Nodrošināties ar tuvākās Latvijas pārstāvniecības koordinātēm;
  • Nodrošināties ar ceļošanas dokumenta (pases) kopiju, vai ar cita personas apliecinoša dokumenta kopiju;
  • Izceļojot uz valsti, kur nav Latvijas pārstāvniecības, atstājiet tuvinieku vai draugu rīcībā pases kopiju un dažas fotogrāfijas (kas ceļošanas dokumenta nozaudēšanas gadījumā ļautu Latvijā izsniegt atgriešanās apliecību).

Šādi pasākumi dod iespēju saņemt ātrāku un efektīvāku palīdzību ekstremālās situācijās. Tie palīdz arī samazināt vai pat izvairīties no finansiālā un morālā kaitējuma. 


Pagaidu ceļošanas dokumentu noformēšana

          Latvijas iedzīvotājiem, kuri ārvalstīs nozaudējuši, tiem ir nozagti vai citādi kļuvuši nederīgi ceļošanas dokumenti (pase), jāvēršas Latvijas pārstāvniecībā, lai noformētu pagaidu ceļošanas dokumentu - atgriešanās apliecību. Šis dokuments apliecina Latvijā pastāvīgi dzīvojošas personas identitāti un dod tiesības tās saņēmējam, atgriežoties Latvijā, vienreiz šķērsot tās robežu. Atgriešanās apliecība ir dokuments, kas ļauj tās turētājam atgriezties Latvijā.
          Lai saņemtu atgriešanās apliecību, Latvijas pārstāvniecībā:

  • jāaizpilda noteiktas formas veidlapa, kurā bez pases palikušajai personai jānorāda ziņas par sevi, savu dzīves vietu Latvijā, saviem radiniekiem, dokumentu, ar kuru tā izceļojusi no Latvijas, u.c. dati;
  • jāiesniedz policijas izziņa par to, ka ceļošanas dokuments nozaudēts/nozagts;
  • jāiesniedz 2 fotokartiņas 3x4 cm formātā;
  • jāsamaksā par konsulāro pakalpojumu 10,- Ls, bērniem līdz 16 gadiem - 5,- Ls.

          Pēc šo ziņu saņemšanas konsulārā amatpersona sazinās ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai noskaidrotu vai personai ir/nav izsniedzama Atgriešanās apliecība.
          Pēc Latvijas valsts robežas šķērsošanas personai atgriešanās apliecība jānodod Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rajona nodaļā, kuras teritorijā atrodas personas pastāvīgā dzīves vieta, lai noformētu jaunu pasi.

Materiālā palīdzība

          2003.gadā 100 Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs palikuši bez finansu līdzekļiem un saņēmuši finansiālu palīdzību no radiniekiem vai draugiem ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību.
          Latvijas valsts budžetā netiek paredzēti līdzekļi neatmaksājamas materiālās palīdzības sniegšanai personām, kuras ārvalstīs palikušas bez iztikas līdzekļiem. Ņemot vērā šādu situāciju, ir izstrādāta procedūra, kādā risināt jautājumu par personas nodrošināšanu ar nepieciešamo naudas summu, lai tā varētu atgriezties Latvijā.
          Latvijas fiziskajai personai, kura ārvalstīs ir palikusi bez iztikas līdzekļiem:

  1. Ir iespējams vērsties pēc palīdzības Latvijas pārstāvniecībā;
  2. Ar tās starpniecību sazināties ar saviem radiniekiem, draugiem vai paziņām Latvijā, lai tie nepieciešamo naudas summu iemaksātu Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā (Rīgā, Elizabetes iela 57, tālrunis 67016364);
  3. Saņemot apstiprinājumu, ka Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamentā ir iemaksāta nepieciešamā naudas summa, konsulārā amatpersona no pārstāvniecības līdzekļiem izmaksā ekvivalentu naudas summu bez iztikas līdzekļiem palikušajai personai.
  4. Konsulārā departamenta dežūrējošai amatpersonai naudu var iemaksāt arī brīvdienās un svētku dienās, iepriekš sazinoties pa mobilo tālruni 2928 7398.

          Tāpat Latvijas iedzīvotāji var izmantot Latvijas Krājbankas un Latvijas pasta piedāvāto "Western Union" pakalpojumu, lai nosūtītu naudu saviem tuviniekiem ārvalstīs.

Palīdzība nāves gadījumā

          Ja Jūs atrodaties ārvalstīs kopā ar radiem, draugiem vai paziņām un kāds no tiem iet bojā, nekavējoties par to informējiet vietējo policiju un Latvijas pārstāvniecību. Gadījumā, ja atrodaties valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, lūdzam zvanīt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta dežurantam pa tālruni 29287398.

 



    
Vēlos saņemt jaunumus:

 
© 2003 ApSauli. All rights reserved.
Izveidots Studio7.